POP ir vienvirziena protokols, kas tikai spēj lejupielādēt epastus no servera, bet to var lietot divējādi - atvērt epastus gan nesaglabājot, gan saglabājot kopiju uz servera. Gadījumā, ja epasti netiek saglabāti uz servera, otreiz epastu izlasīt uz cita datora nevarēsi, jo tas jau būs caur POP ielādēts pirmajā datorā. Savukārt gadījumā, ja epasti tiek saglabāti uz servera, nevarēsi saprast, kuri epasti ir lasīti uz POP datora kuri nē. Visjautrākais šajā situācija, kad epasti glabājas uz servera un izmanto POP, ir, ja epasta klients "izdomā", ka neviens epasts nav lasīts un ielādē visus no jauna, tad uz šī datora visi epasti būs divās kopijās. IMAP ir gudrāks - tas datorā lejupielādē tikai to ziņu kuru atver, pārējām lejupielādē tikai pašu galviņu (sūtītāju,tematu utt.) un spēj sazināties ar serveri, pasakot, ka tā ziņa ir izlasīta vai gluži otrādi, var atzīmēt, ka tā nav izlasīta, un tas būs redzams arī uz citiem datoriem.
Liec uz visiem IMAP un dzīvo nezinot bēdu.
Liec uz visiem IMAP un dzīvo nezinot bēdu.
pirms 13 gadiem
500
RSS barotne
Frīdrihs Nīče, pirms 13 gadiem :
«ja epasta klients "izdomā", ka neviens epasts nav lasīts un ielādē visus no jauna» — vot šis ir viens no tiem bardakiem, kuru es nevēlos. :) Jo reizēm, kad neesmu uz vietas, čekoju meilu caur webmail, tad atbraucu atpakaļ un man klients atkal visu novelk pa jaunam. Tāpēc gribēju noskaidrot, kas un kā.
Ok, paldies arī tev par atbildi. Lieku IMAP.