Ja dīķis iecerēts lielāks par 1000 kv. m un meliorētā zemē, tad saskaņošanas procedūra var būt stipri sarežģītāka. Pirmais ceļš ved uz Lauku atbalsta dienestu. Tad būs vajadzīgs dīķa izveidošanas projekts un zemes gabala topogrāfiskais plāns. Atkarībā no izvēlētās vietas Lauku atbalsta dienestā norādīs, ar kādām vēl iestādēm jāsaskaņo dīķa izveidošanas projekts. Savukārt pats projekts jāpasūta arhitektam."
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/la_pielikumi/maja_vide/?doc=52539
"Dīķis jārok tikai zināmā vietā" 22.04.2009.
pirms 15 gadiem
Turpat jau tas arī bija pieminēts - ar mazu dīķīti neviens ķēpāties negribēs, bet neredzu iemeslu to neizdarīt normālā veidā.
Ar lielu, meliorētā zemē, utt. var sanākt arī lielas nepatikšanas.
500
Māris Raugulis, pirms 15 gadiem :
http://www.kurzemes-vards.lv/print.php?doc=50117
Uzziņai - Kas jādara, lai saņemtu atļauju dīķa rakšanai:
– Ja būvdarbi iecerēti uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to nepieciešams transformēt, lai novērstu iespēju nopietni bojāt meliorācijas sistēmu. Jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.
– Būvvaldē jāsaņem arhitektūras plānošanas uzdevums.
– Lauku atbalsta dienestā un reģionālajā Vides pārvaldē jāsaņem tehniskie noteikumi.
– Jāizstrādā dīķa rakšanas projekts, tikai tad Lauku atbalsta dienests izsniedz būvatļauju un var sākties darbi.
Aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:
– jebkuru saimniecisko darbību drīkst veikt tikai ar VKPAI un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju;
– pārdodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;
– aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus, izvietot dažādu vielu un materiālu glabātavas;
– aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa.