Antiņš nelielījās, bet darīja. Tāpat viņš, lai gan tika uzskatīts par muļķi, pierādīja, ka tas, ka esi citādāks kā citi, ir vērtīgākā viņa īpašība. Stikla kalnā viņš uzjāja tāpēc, ka viņam bija dūša par spīti citu apsmieklam iet uz priekšu, Viņš nebija lepns, bet zināja, ko grib sasniegt un uz to arī klusībā gāja. Ikviena pasaka par trim tēva dēliem parāda to, ka parasti visu apsmietais izrādās visprātīgākais un dzīvē sasniedz visvairāk panākumus, jo, kamēr citi ir pārņemti ar citu nievāšanu un sevis parādīšanu, Antiņš ar savu tikumisko uzvedību un uzspēlēto naivumu atklāj sevi kā īsteni gudru un prasmīgu cilvēku. Tā kā Antiņš tikai slēpjas aiz muļķa maskas.
pirms 14 gadiem
500
RSS barotne
ghj gh, pirms 14 gadiem :
Paldies :*:*:)