vadot vakaru, esmu izmēģinājusi spēli, kas sagādāja daudz jautrība. Tātad spēlē klusā telefona variantu, visi dalībnieki pagriežas tā, ka rindā sēžot, redz viens otram pakausi, vadītājs piesit pie pleca rindas galā sēdošam, tas pagriežas un vadītājs rāda ar rokām, kustībām, mīmiku kādu tekstu-nu piemēra-reiz mežā dzima eglīte. Tam, kam tas ar žestiem parādīts, piesit pie pleca priekšā sēdošam un ar žestiem stāsta, ko ir sapratis , nākamais atkal piesit priekšā sēdošam un pasniedz savu variantu, kamēr dalībnieki ir visi parādījuši savu versiju. Un tad sāk ar pēdējo-tam mutiski jāpasaka, ko sapratis un rādījis, un tā atpakaļejošā kārtībā. Tici man , tur nāk tādi teksti ārā, kas nav ne tuvu tam, ko katrs mēģinājis parādīt, it sevišķi, kad uzzina, kas ir bijis sākotnējais teksts.
pirms 12 gadiem
500