pirms 11 gadiem
500
Atbildes
Tātad, šodien laukā sēžot un domājot visādas domas par dzīvi, par dzīves jēgu n shit, man prātā ienāca doma, pareizāk jautājums. Dažreiz nākas dzirdēt par jauniem, maziem bērniem, kuri slimo ar kādu nāvējošu slimību ( vēzi or smth), viņi zina, ka viņu laiks pienāks kkad drīz, un būs jāmirst gribot negribot. Es nesaprotu, kā viņi spēj pieņemt to, ka viņi mirs. Viņus taču sagaida nezināmais. Viņi nezin, kas notiks pēc nāves, kur viņi paliks un kā tas būs. Kā viņi var pieņemt tādu likteni un aiziet tik mierīgi no dzīves? Pat man ir grūti iztēloties, kā tas būs, kad gals klāt. Kā var tik mierīgi to pieņemt.. Es zinu, ka dīvains man tas jautājums, bet vienalga, varbūt kāds man var dot kādu mājienu, kko saprašanai?
Pirms 11 gadiem
balsis
balsis
pirms 11 gadiem
500
balsis
pirms 11 gadiem
500
balsis
pirms 11 gadiem
500
balsis
pirms 11 gadiem
Muļķības. Dažs labs bērns nāvi saprot labāk kā vairums pieaugušo. Tā tik tāda šabloniska iebiedēšanas metode. Citās kultūrās bēres ir priecīgs notikums.
no Kā runāt ar bērnu par nāvi jeb Stāvot aizas malā
"Sešus gadus vecs bērns var neuztvert nāvi kā neatgriezenisku faktu un var iztēloties, ka mirušais cilvēks dzīvo kaut kur citur. 7-10 gadus veci bērni var pieņemt, ka mirusī persona vairs neeksistē pazīstamajā ķermenī, taču var turpināt ar to sarunāties, it kā attiecības ar viņu turpinātos. Nobriedušam 11-12 gadus vecam bērnam var būt sava nāves izpratne; viņi vairāk domā par to, kas notiek pēc nāves."
500
1000
Kļūstot par ekspertu pajauta.lv, Tu uzlabo savu klientu servisu un iegūsti papildus publicitāti. Tavas atbildes būs atrodamas 100 tūkstošiem pajauta.lv lietotāju, lieliski atradīs Google, kā arī varēsi izveidot savās web lapās vai draugiem.lv lapā īpašo pajauta.lv bloku.
Oto , pirms 11 gadiem :
pubertāte sačakarē