man visvairāk trūkst drošības sajūtas! - kas viss saistās ar jau minēto darbu un samaksu par to. man, piem., šobrīd ir grūti plānot karjeru - nācās daudz ko mainīt / apstādināt, lai pielāgotos situācijai valstī, ģimenē. ja vēl gadu atpakaļ visi mērķi vairāk vai mazāk saistījās ar Rīgu, doktorantūru, labi atmaksātu darbu specialitātē, tad šobrīd jāorientējas uz perifēriju, jo negribu dzīvot viena kā koks (un arī nemaz nevarētu šobrīd izdzīvot viena Rīgā!) - līgavainis nevar atrast darbu Rīgā. agrāk vai vēlāk tas droši vien beigsies ar to, ka strādāšu maz apmaksātu darbu apkalpojošā sfērā (ja dabūšu) mazpilsētā, kur būs iespēja strādāt arī viņam.
pirms 15 gadiem
500