https://lv.wikipedia.org/wiki/Karalis
pirms 11 gadiem
Protams jā, pat tur norādīts:
"Līdz 19.gadsimtam latviešu valodā šī titula apzīmēšanai lietoja vārdu ķēniņš"
ķēniņš ir vecvārds, karalis ieviesa Kronvaldu Atis 1870
Vai tad tas ko maina lietošanā,kad un kā vārds radies, ja apzīmē vienu un to pašu.
Piemēram "virtuve" un "ķēķis"; "bikses" un "ūzas";"lāpsta" un "šķipele"
Piekrītu ,ka nianses ir,bet drīzāk attieksmē pret to runātāju ,kas savā sarunā pastāvīgi izmanto vienus vai otrus sinonīmus.Tas var liecināt par runātāja vecumu vai vidi,kurā tas uzaudzis.
Katrā ziņā līdz šādai tēmai nekad nebiju aizdomājies :)
Paldies Ilzei!
A. Lerha-Puškaiša vāktajās pasakās pārsvarā ir "ķēniņš", kas nereti piesola pusvalsti un pazīst visus savus ļaudis. Tas vārds ir folklorā, un vairumam latviešu ķēniņš ir tuvāks, latviskāks par karali (Carolus) - ko vairāk uztver kā lielas Eiropas zemes valdnieku.
Patiesībā mani interesēja konkreti Jersikas valdnieks Visvaldis. Kā viņu godāja-par ķēniņu vai karali?
Te rakstīts ,ka viņš bijis ķēniņš
http://lv.wikipedia.org/wiki/Visvaldis
Ne tā, ne arī otrādi
http://zagarins.net/jg/jg38/JG38_Ozols.htm
Hronikās bija REX, ko mēs varam dažādi tulkot. Visvaldis, lai kā tagad tiktu saukts, varbūt tolaik tika dēvēts par kungu vai bajāru, varbūt pat visvaldi vai valdoni.
Tiešām, interesanti būtu dzirdēt tā laika latviešu sarunu valodu un cik no tiem vārdiem ,kuri mums škiet tik pierasti, tika lietoti.Cik bija piejaukumu no citām valodām.Kād abija teikuma uzbūve utt.
Var būt ne vella nesaprastu :D
500
Egils Dālmanis, pirms 11 gadiem :
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kur%C5%A1u_%C4%B7oni%C5%86i