1) gravitācija - jo lielāks objekts, jo vieglākus elementus spēj efektīvāk noturēt. Piemēram, Jupitera atmosfēru veido hēlijs un ūdeņradis, kuri "aizmuktu" no objekta ar mazāku gravitāciju.
2) attālums no zvaigznes/atmosfēras temperatūra - jo tālāk no Saules un zemāka temperatūra, jo vieglāk noturēt atmosfēru, pat ja nav liela gravitācija - Saturna Titāns der kā piemērs. Šajā gadījumā jo vieglāka molekula, jo ātrāk tā sasniedz ātrumu, ar kādu tā var izrauties no gravitācijas ietekmes, ja tiek paaugstināta temperatūra.
3) magnētiskā lauka esamība - Saules vējš ir visai efktīvs atmosfēras "atrāvējs", tādēļ fakts, ka tāds aizsargā Zemi, mazina prom plūstošās atmosfēras apjomu. Marsam, piemēram, magnētiskais lauks ir nepilnīgs, tādēļ šai planētai novērojami visai iespaidīgi atmosfēras zudumi.
Lai gan nevar teikt, ka Zeme atmosfēru nezaudē. Šis process notiek nepārtraukti. Nedaudz, bet plūst prom.
StarSpace.lv
pirms 14 gadiem
500