Ne no gravitācijas, ne no centrbēdzes, no inerces, jeb ausīs atrodas tādi veidojumi, kas ir pildīti ar šķidrumu. Šķidrums atkal spiež uz tādiem matiņiem, kas nosedz veidojumu no iekšpuses. Parasti ejot viss ir kārtībā, problēmas saķas kad cilvēks izdomā parotēt ap savu asi. Kad cilvēks beidz riņķot, škidrums turpina savu kustību un kairina matiņus, kas atkal dod ziņu par to, ka cilvēks joprojām atrodas kustībā. Pats par sevi šis process neizraisa nelabumu. Sliktu dūšu izraisa konflikts starp diviem info sniedzējiem - redzes centrs uzskata, ka cilvēks stāv uz vietas, bet koordinācijas centrs turpina dod ziņu par kustību ap savu asi, kā rezultātā smadzenes apjūk, un izraisa nelabumu, lai brīdinātu cilvēku par to, ka viņa veiktā darbība nodara kaitējumu ķermenim un reizē neļauj pašam sevi iznīcināt.
pirms 14 gadiem
Ar to jebkurš tiek galā treniņu rezultātā, kad maņas pielāgojas un to vairs neuzskata par bīstamu ķermenim.
500
RSS barotne
Ivars, pirms 14 gadiem :
jā, konflikts nav labi. Derviši, daiļslidotājas un baletdejotājas ar to māk tikt galā ;)