Cik man tika zināms, Lai Ierakst tiktu pieņemts tiesā kā pierādījums. Skaņas ierakstā ir jābūt dzirdamam kad cilvēks kuru saruna tiek ierakstīta apzinās par šāda ieraksta eksistenci. Ar video kamerām. ir savādāk. Tiešām ir tādas kuras nevar būt par pierādījumu ja kameras kvalitāre nespēj uzņemt pienācīgi labā kvaletātē lai saskatītu cilveka seju no 5 metru attāluma un it īpaši ja ieraksts tiek veikts kadrēti., šādas kameras pārsvarā uzstāda vaikalos. un viņas ir paredzētas lai filmētu darbiniekus, lai nemet muļķi, kā pierādījums tiesā tas ieraksts netiks pieņemts. Tas te Latvijā mūs veikalos muļķo ar mazām kā sērkociņ kastīte kamerām. "Veikalā video noverošana!" (šo info esmu uzzinājis no Apsardzes pakalpojumu uzņēmuma.)
pirms 15 gadiem
500
RSS barotne
Paldies visiem, kuri jau padalījušies ar viņu rīcībā esošo informāciju! Gribētu gan zināt pilnīgi droši šī jautājuma formāli juridisko pusi: vai vispār ir kāds juridisks dokuments, normatīvais akts, kurā būtu kaut kādā veidā runāts par šo lietu? vai arī Eiropas cilvēktiesību kontekstā tās ir tik automātiski pašsaprotamas cilvēktiesības (kā elpošana), ka tur pat nekāda īpaša reglamentēšana nav nepieciešama?
— Uldis Kronbergs, pirms 15 gadiem