Esmu lasījis A.Brēma grāmatā/ izdota 1927-28.g./par zalkšiem,kas krievijā skaitījās sveti dzīvnieki un tie mīlējuši apmesties uz dzīvi zem mājām.
Tur bija rakstīts ka zalktis ir pilnīgi nekaitīgs dzīvnieciņš un ,ja bērniem patīkot ,varot ļaut ar tiem spēlēties.
Aizsargājoties izdala nepatīkamu smaku un ja nāves bailēs arī iekož,tad kodums esot apmēram 1cm garš un 1mm dzīļšs.Skrambiņa sadzīstot bez problēmām.Lai nesajauktu ar otru Latvijas čūsku odzi!!!,pievienoju attēlu.
http://www.bio-foto.com/displayimage-764.html
Tur bija rakstīts ka zalktis ir pilnīgi nekaitīgs dzīvnieciņš un ,ja bērniem patīkot ,varot ļaut ar tiem spēlēties.
Aizsargājoties izdala nepatīkamu smaku un ja nāves bailēs arī iekož,tad kodums esot apmēram 1cm garš un 1mm dzīļšs.Skrambiņa sadzīstot bez problēmām.Lai nesajauktu ar otru Latvijas čūsku odzi!!!,pievienoju attēlu.
http://www.bio-foto.com/displayimage-764.html
pirms 12 gadiem
500
RSS barotne
Rita Bobkova, pirms 12 gadiem :
Jā es jau zalktīšus labi pazīstu, esmu pat kādam muguriņu noglaudījusi. Tas bija viens no tiem, kas ''Pūt vējiņi'' līdzi spēlēja. Arī šovasar savā pļavā vienu maziņo ar dzeltenām austiņām redzēju, zinu, ka tie cilvēkam ir labvēlīgi dzīvnieciņi. Ja tas manā pagrabā iemitinātos, būtu vismaz kāds, kas peles ķer.
Tā šņākšana bija tāda dīvaina, kā kad gaiss no cauras riteņa riepas izplūst, bet visvairāk mani mulsināja tā šķaudīšana, tāda kā kaķiska, čūskas jau tā nedara.