precējies neesmu,bet mana pārlieciiba ir ka mīlestiiba starp viirieti un sievieti nepastāv,ir tikai vēlme,iekāre...,mīlestiiba pastāv vecākiem uz saviem bērniem,un otrādi., un tur jau tās šķiršanās notiek pēc gada,diviem vai cik nu kuram,ikdienas dziivē tas otrs vairs nav tas iekārojamais un seksiigais,jo dziivojot kopā atklājas ka viņami reizēm tek punķi,naktii reizēm varbūt krāc,pēc viņa tualetē paliek baigā smaka ..., un šii ikdienas būšana nokauj to iekāri un vairs nešķiet uzbudinoši ar viņu pat gultā un tadjau nekas cits neseko kāstriidi un šķiršanās., secinājums mans - kājau te cilvēki teica,viens otru gribam tikai dēļ izskata ,un daži to sauc par miilestību:D, kāds te teiks lai nerunāju muļķiibas,ka viņš redz ar sievu kopā jau 40gadus :),tas neapgāž manis teikto,ja kopā 40gadus ,tad tas ir tikai ieradums un nevēlēšanās,bailes kautko mainiit,sak cilvēks jau viņš labs,kotur ,dziivot var un kuram tad vairs es tādā vecumā esmu vajadziigs,citu jau neatradiišu ., ir jau ari izņēmumi
pirms 11 gadiem
500
RSS barotne
Egils Dālmanis, pirms 11 gadiem :
Māri, Māri, jūtu līdz :( Pilnīgi pareizi pašās teksta beigās piemetināji: "...ir jau arī izņēmumi."
Man ar māsu paveicās ,jo mēs piedzīvojām šādu skaistu izņēmumu savos vecākos.Viņu mīlestība vienam uz otru nebeidzās līdz pat pēdējais stundiņai.Viņiem acīm redzot bija piešķirts neiztērējams limits.Tikai vidusskolas laikā , sarunās ar kursa biedriem ,sapratu , ka ne visiem ,lielākai daļai, mājās nav tādas saticības un miera :(