Jā, "atzīšanās" ir nelaba pieskaņa, un ne dēļ valodas, bet dēļ sociāli-reliģiskiem aizspriedumiem. Vēsturiski, laulības notika dēļ mantas, varas, tradīciju, dzimtas un citādas pēctecības nodrošināšanas, 'īsāk sakarā ar izdzīvošanu un faktiski bija darījumi, nevis sirds lietas. Mīlestība drīzāk bija spēcīgs traucēklis ieplānotām laulībām, tāpēc atzīšanās tajā tiešām biežāk bija negaisa sākums, nevis laimes vēstnesis.
Šodien esam nedaudz brīvāki, varētu to izteikt piem. - es dalos, paziņoju, iepriecinu, izsaku, dāvāju, izpaužu savu mīlestību, es izgaismoju, ļauju savai mīlestībai tev redzamai, dzirdamai, sajūtamai kļūt..., es noskaņoju savu sirdi lai vari sajust manas mīlestības plūsmu...
Šodien esam nedaudz brīvāki, varētu to izteikt piem. - es dalos, paziņoju, iepriecinu, izsaku, dāvāju, izpaužu savu mīlestību, es izgaismoju, ļauju savai mīlestībai tev redzamai, dzirdamai, sajūtamai kļūt..., es noskaņoju savu sirdi lai vari sajust manas mīlestības plūsmu...
pirms 12 gadiem
500
RSS barotne
Ģirts Jaunzems, pirms 12 gadiem :
atzīties -zīstos, -zīsties, -zīstas, pag. -zinos; refl.
1. Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
// Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.).
// pareti. Atzīt (1).
atzīt -zīstu, -zīsti, -zīst, pag. -zinu; trans.
1. Izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai.
2. Pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
// Apzināties (ko) un apliecināt.
3. Uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu.