no jautājuma īsti nesapratu - periodiski dzēra sieva, abi vai vīrs?
no tā arī ieskicējas atbilžu varianti:
1) ja dzēra sieva, tad saprotams kāpēc vīrs "piestaigāja" uz miestu;
2) ja dzēra abi, visdrīzāk daļa traģēdijas paliek arī uz sievas pleciem (bet neattaisno vīru) - izlikšana no mājas skurbuma trakumā utt;
3) ja koda tikai vīrs, tad redzu, ka alkohols neļāva džekam savākties un nomāca atbildības centrus pret dzīvi, ģimeni, palicējiem.
čalis bij pamazām pieradis pie ērtās nesodāmības situācijas, prieki ievilkušies un kļuvuši pašsaprotami/pierasti, apziņa ka tiek nodarīts pāri sievai pamazām plēnējusi.
sievai trieciens drausmīgs - viņas rīcība tikai loģiska;
un tomērt pašpārmetumi tai jāliek malā - viņas vainas tur nav, vnk čalis īsā, saspiestā laika sprīdī sprādzienveidīgi uzņēma atpakaļ visu otram ilglaicīgi nodarīto sāpes porciju.
bomža statuss, lokālā (miests) vide, divu cilvēku izķēzītie dzīves 30 gadi un alkohola klātbūtne padarīja viņu nespējīgu meklēt citu risināj
pirms 14 gadiem
Uldis Segliņš, pirms 14 gadiem :
Piekrītu. Man viens paziņa savukārt parādīja raksturu un pavisam citādi rīkojās. Pats krāpa un neņēma ļaunā, ja viņu krāpj. Tamdēļ vienmēr brīdināja pirms negaidītas ierašanās mājās, lai čības nebūtu siltas un poda apmale laikā nolaista. Bet viņam tāda nostāja bija jau attiecību sākumā, līdz ar to var saukt, var nesaukt par krāpšanu. Abi zin, kas notiek un citas iespējas nav, kā samierināties.