Saprotot, ka vērtība rodas ar laiku...?

Ģimene un attiecības » Attiecības

“
Ir lietas, kuras nostāvot attiecīgu laiku, iegūst ļoti lielu vērtību”
Un ne jau tikai lietas...
Arī sajūtas, emocijas un izjūtas...
Arī mīlestība....
Paejot laikam, it kā aizmirstot to, it kā dzīvojot citu dzīvi, un tomēr, kādā brīdī, stavot pie krustojuma un gaidot zaļo gaismu, Tu atceries par to, kas reiz bija, par visu skaisto, burvīgo un neaprakstāmo, kas sniedza Tev neaizmirstamas sajūtas. Tās dzīvo Tevī vēl aizvien, un Tu saproti, ka ejot laikam tās ir kļuvušas vēl vērtīgākas, vēl skaistākas... Un tas viss sliktais, kas bija... iespējams, tieši tā tam vajadzēja arī notikt, lai saprastu daudzas lietas, lai izprastu pašam sevi, kā cilvēku, kā būtni....
Un dusmas, naids un neizpratne ir pagaisušas, jo patiesībā, viss, kas ar mums notiek, dod mums neatsveramu dzīves pieredzi. Mēs no tā gūstam patiesu labumu, tieši ejot cauri ērķšķiem, krītot un ceļoties.. Pats, pats būtiskākais ir nepadoties, nepārstāt celties!!! Zinu, cik tas ir grūti un šķiet neiespējami, un tomēr, tas ir jādara, lai pēc laika Tu saprastu to, ko nesaprati pirms tam, lai dzīvotu labāk, nekā dzīvoji pirms tam. Visam ir sava vieta un vērtība mūsu dzīvēs, visam, kas ar mums notiek....
Patiesas emocijas, patiesu mīlestību, tādu, kas darīja laimīgu un dzīves piepildītu, to neaizmirst. Un pat, ja liekas, ka varēja bez daudz kā iztikt, bez sāpināšanas, melošanas un bēgšanas.. Nevarēja Gan!. Tas viss bija vajadzīgs, lai kļūtu par tādu cilvēku, kāds esmu šodien. Un to nekad nevajag aizmirst. Saka, ka savai laimei garām nevar aiziet, to nepieļauj sirds!
Saka, arī, ka patiesa mīlestība ir spēcīgāka, par naidu, dusmām, aizvainojumu un sāpēm... Ko nozīmē spēcīgāka? Lieta tāda, ka dusmas, naids, aizvainojums ar laiku izgaist, bet mīlestība NEKAD! Ja patiesi kādu mīli, tad agri vai vēlu, pēc laika Tu vienalga sapratīsi, ka mīli, un vienalga cik ļoti sāpināts tiki. Ja Tu tā vēl nedomā, tad pagaidi līdz paies vēl kāds laiks. Gluži vienkārši, uz lietām un nelietām, mēs ar laiku spējam paskatīties objektīvi, bez emocijām, bez spriedzes, bez dusmām... Un tad arī Tu patiesi visu saproti, kā ir, kā bija un kā Tu jūties tagad.
Tāpēc mīlestība tiešām ir spēcīgāka, par visām negatīvajām emocijām. Jautājums ir tikai, vai Tu tiešām patiesi mīli? Vai patiesi esi mīlējis? Vai tikai izlikies...
Cilvēki nemainās.... tiem tikai uznāk periodiskas pārmaiņas dzīvē, kas ietekmē to uzskatus, vērtības un skatu uz dzīvi. Patiesībā, dziļi iekšā, cilvēka būtība nemainās, mainās tikai apstākļi, vide un visam klāt nāk dzīves pieredze, kas nemaina mūs pašus, bet maina mūsu uzvedību, uz laiku.
Respektīvi, ja cilvēks, ko mīlēji bija mīļš, jauks, labestīgs, un pēkšņi vienā dienā, viņš kļuva savādāks, auksts, riebīgs un melīgs.. Tas nozīmē, tikai to, ka periodisko pārmaiņu dēļ, kas ietekmējušas viņa uzvedību, liek viņam rīkoties tieši tā un ne savādāk. Taču, paies laiks, organisma bioloģiskie cikli mainīsies, kas starp citu, katram cilvēkam ir ap 300, un viņš sāks atskatīties uz savu dzīvi, vērtēs, analizēs to, un tad patiesi sapratīs, kas bijis pareizi, kas ne tik, un kā varbūt rīkotos šobrīd. Taču, tā ir pieredze, nevis nožēla, jo itin viss, kas ar mums notiek, padara mūs stiprākus, gan fiziski, gan emocionāli. Un nedrīkst nevienam pārmest par to, ka sāpinājis mūs, licis mums daudz ciest, patiesībā viņš izdarījis ļoti labu darbu- palīdzējis mums kļūt stiprākiem, gudrākiem, labākiem.
Šim noteikti nepikritīs daudzi un teiks, ka daudz sāpinot un liekot pārdzīvot, cilvēks notrulinās, kļūst vēss u.t.t NAV tā!! Ja cilvēks, tāds ir kļuvis, tad tas ir tikai periodiski, jo pienāks laiks, kad cilvēks sapratīs, kas viņam pietrūkst, ko viņš liedz sev, un kas viņam vajadzīgs. Viss notiek periodiski!! Tāpat, kā viss ir relatīvs un atkarīgs no miljoniem lietu, faktoriem, un vides apstākļiem.
Var jau būt, ka viss, ko tiko sarakstīju, ir muļķības, var jau būt ka tam visam nav nekādas nozīmes, un tomēr... Manās acīs tā ir vērtība- nostāvējusies mīlestība, kas laikam ejot kļuvusi vēl tīrāka, nesavtīgāka,un saprotamāka, jo Tu saproti, ja par spīti visam, kas noticis, Tu tik un tā spēj kādu mīlēt, tad pilnīgi noteikti, tā ir LIELA mīlestība, kas spēj izturēt ļoti daudz....Tas ļauj paskatīties uz visu citām acīm, un dzīves pamatvērtības nostājas stabilās pozīcijās. Es tam visam ticu, un tikai tam ir nozīme, kam Mēs Katrs ticam!!!

• Labs jautājums?
  
• Jā
•  
• Nē

Pirms 14 gadiem

• Tweet