Tavā priekšā ir smags un ilgs darbs. Vecākiem nepieciešams psihologs, bet viņa funkciju vari pildīt arī tu pats. Kad vecākiem ir labs garīgais, tev ļoooti diplomātiski jātuvojas šai tēmai, ka viņu reakcija ir nepareiza. Vēlams, pa vienam šādas sarunas, bet var gadīties, ka strādā arī, kad ir abi kopā. Un šīs sarunas gan intensitātē, gan ilgumā nepārspīlēt. Tā pamazām jāpanāk, ka viņi ikdienā apzinās savu reakciju, līdz sāk to just arī tajos momentos. Būtībā tā ir audzināšana. Diemžēl daudziem mūsu pieaugušajiem ir milzīgi lielas pretenzijas pret kritiku un šāda pieeja var izgāzties diezgan ātri. Tādā gadījumā ātrāk jākļūst patstāvīgam un jāsāk plānot savu turpmāko dzīvi.
Otra monētas puse - neradi situācijas, kad viņiem būtu kaut neliels iemesls bļaut. Padomā katru reizi - ja esi vainīgs, atzīsti to un nepacel balsi.
pirms 13 gadiem
Vēl pie pirmā - neaizmirsti paslavēt (nakošajā dienā, ne uzreiz), ja vecāki reaģējuši labi. Piemēram tavu sliktu rīcību nosodījuši, bet cienīgā veidā, bez bļaušanas. Vai iedrošinājuši par to, ka citreiz izdosies.
te būtu svarīgi tiešām atvērt acis vecākiem. kā jau ūldis minēja psihologu. vienkārši visai ģimenei vajag aiziet pie psihologa un domāju ka daudz kas mainītos ģimenē !! bet vecākus tā vienkārši uz to pierunāt nesanāktu drosi vien. tapēc pamēģini to izdarīt ar kādu viltību. precīzāk pats aizej pie psihologa un uzaicini viņu uz mājām. vecaki pa durvīm viņu arā neizmetīs un būs spiesti pieņemt viesi un jau mājās visa ģimene sarunāsities ar psihologu. tas tikai varētu būt maksas pakalpojums.
500
RSS barotne
Uldis Segliņš, pirms 13 gadiem :
Šeit ir laba palīdzība: http://www.bernutalrunis.lv/lv/bernu_tiesibas/
Piezvani, palīdzēs.