Pilnīgi piekrītu Jurim. Reiz bij situācija, kad cilvēks piedzērās un pelītes viņam sāka skraidīt. kad redzēju, ka šampja pudele lido uz manas galvas pusi jau otro reizi, sapratu, ka ja trāpīs vēl, tad nositīs - paķēru pirmo kas pa rokai gadījās, un smieklīgi - pannu :P. Aiznākamajā rītā saņēmu sms ar jautājumu - a tu nezini kas mani tā apstrādāja? Es nevarēju no gultas piecelties un zilumi bij visur, kur tik vien var, bet lai cik slikti un aizvainoti toreiz jutos, sāku smieties. Cilvēks dzērumā var neparko otru nosist, un no rīta neko neatcerēties, pat to, kāpēc pašam kaut kas sāp. Pēc tam tādu gadījumu vairs nebij. Bet neviens nesaka, ka arī nebūtu, ja pudele draugos, vienkārši mums vairs nebija pa ceļam. Bet cilvēki mainās tikai pie skaidras apziņas, vai vajadzības gadījumā, ja kaut kas nepieciešams, savādāk nē. Iekšējo būtību nevar mainīt, un tā agri vai vēlu izlauzīsies, vajag tik nedaudz iemeslu vai kādu uzbudinātāju.
pirms 15 gadiem
Viktorija, pirms 15 gadiem :
tieši to pašu gribēju teikt.. ;/