Helovīnu pirmsākumi ir meklējami Eiropā - ķeltu un baltu tautās. Tos sauca savādāk un tad bija cits kalendārs. Tos arī uzskatīja par Jaunā gada pirmsākumu, kad bija pienākusi vecā gada tumšā puse, kuras laikā pa pasauli klejoja gari un pasprukušie mošķi un deimoni.
Pagāni vilka maskās un veica visādus rituālus pie uguns, jo baidījās no šī datuma. Bija pat tādi, kas upurēja cilvēkus un dzivniekus.
Šie svētki laika gaitā ar īru ceļotājiem nonāca Amērikā.
Pirmsākumos bija kartupelis, tomēr praktiskuma dēļ tika izvēlēts ķirbis.
Ķirbis simbolizē laternu ar gaismu, kas rāda virzienu. Amērikā pie mājas novietots ķirbis simbolizē, ka mazie "ķekatnieki" ir laipni gaidīti.
Saldumu prasīšanas pirmsākumi ir Amērikā 20.gs 30.gados. Cilvēki ģērbās maskās un sāka nodarboties ar huligānismu. Valdība, lai apslāpētu, aicināja huligānus prasīt saldumus nevis bojāt privātīpašumus.
Nesvinam, jo PSRS noliedza Rietumu kultūru. Mums šie svētki tikai ir sākuma stadi
pirms 15 gadiem
500