Autors: Indriķis Veitners
Džeza mūzika Latvijā ir nesaraujami saistīta ar tās vēstures līkločiem – kā spogulī te varam ieraudzīt visu sarežģīto un neviennozīmīgo 20. gadsimta gaitu…
Džezs Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ienāk divdesmitā gadsimta divdesmito gadu sākumā. Lai gan restorānos un deju zālēs tad dominē šlāgeri, pa reizei ieskanas arī kāda džeza nots. Pirmie džeza pionieri Latvijā ir Jack Michalitzky (klavieres), Oskars Saulspurēns (saksofons), Eduards Ābelskalns (vibrafons), Eduards Lācis (trombons), Verner Troitz(sitaminstrumenti), Viktors Jugla un Janis Kūts (saksofons).
Diemžēl visam svītru pārvelk Otrais pasaules karš – lielākā daļa pirmskara mūziķu iet bojā frontē, vai aizklīst prom trimdā. Tomēr, par spīti tam, ka pēc kara Latvijā tikpat kā nav profesionālu džeza mūziķu, ka Padomju Savienībā pastāv politisks aizliegums spēlēt džezu, tas skan ne tikai ballītēs, bet arī kinoteātros, kur rāda tā saucamās amerikāņu „trofeju“ filmas, un kur pirms un pēc sea
Džeza mūzika Latvijā ir nesaraujami saistīta ar tās vēstures līkločiem – kā spogulī te varam ieraudzīt visu sarežģīto un neviennozīmīgo 20. gadsimta gaitu…
Džezs Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ienāk divdesmitā gadsimta divdesmito gadu sākumā. Lai gan restorānos un deju zālēs tad dominē šlāgeri, pa reizei ieskanas arī kāda džeza nots. Pirmie džeza pionieri Latvijā ir Jack Michalitzky (klavieres), Oskars Saulspurēns (saksofons), Eduards Ābelskalns (vibrafons), Eduards Lācis (trombons), Verner Troitz(sitaminstrumenti), Viktors Jugla un Janis Kūts (saksofons).
Diemžēl visam svītru pārvelk Otrais pasaules karš – lielākā daļa pirmskara mūziķu iet bojā frontē, vai aizklīst prom trimdā. Tomēr, par spīti tam, ka pēc kara Latvijā tikpat kā nav profesionālu džeza mūziķu, ka Padomju Savienībā pastāv politisks aizliegums spēlēt džezu, tas skan ne tikai ballītēs, bet arī kinoteātros, kur rāda tā saucamās amerikāņu „trofeju“ filmas, un kur pirms un pēc sea
pirms 14 gadiem
RSS barotne
500