Lūk mans pirmais auto M408, bij gandrīz tuvu ideālām veču auto, dodoties ceļā bija pilns bagāžnieks ar nepieciešamakājam rezerves daļām un instrumentiem.
Tagad ar jauno auto iekāpju, uzsildu benķus, logus, spoguļus, atsaldēju logu tirītājus, logu tirītāju pat neaiztieku jo ir lietus sensors, un braucot pa pilsētu neturu roku uz ātrumpārslēdzēja, eh, galīgi izlaidies esmu.
Nu ļoti man patīk braukt neraustot kloķus, lai gan profilaksei reizēm pavizinos ar padomjlaiku traktoru, kuram sajūgs ar abi kāji jāspiež :D
pirms 11 gadiem
Savs jaukums ir tajos braucamajos ,kuriem sarežģītības pakāpe vienāda ar ogļu gludekli.Man ir tāds merša busiņš no '89. gada.Elektronika "0" un es zinu ,ka vienmēr tikšu mājā, jo nekādi negaidīti brīnumi nebūs.Ja arī gadītos kāda vaina ,tad tā būtu +/- mehāniska :D.Reiz, kad vēl nebiju visu pārlasījis, nobeidzās ģenerātors, bet es tiku mājā ,Galvenais neizslēgt motoru.Lampas gan gandrīz apdzisa.
Ja būtu elektronika sedētu tumsā ceļa malā :(
Un atcerieties, pāri Amerikas kontinentam brauca ar mazlietotu, vecu ugunsdzēsēju auto. Man Norvēģijā bija iespēja piesēsties pie Volvo pirmssākumu auto stūres. Nekā lieka un dziedāja auto kā bitīte.
500
RSS barotne
Ivars Magone, pirms 11 gadiem :
Un vēl , ja noklapēja motors, uz ceļa ņēma nost karteri, un šāles vietā lika gabalu no bikšu siksnas, kuras bija no kārtīgas ādas. Ja izsprāga kondensators, piekarināja vardi aiz vienas kājas un mājās vienalga. Savukārt, ja govs izdzēra ūdeni no radiatora, tad izņēma kloķvārpstu un deva tai pa ragiem. Dzēra šoferi kārtīgi. Izgāja ārā no kroga testam paskatīties, cik tiltus redz. Ja divus, gāja atpakaļ. Ja trīs, brauca pa vidējo.