5.gs. attīstību uzsāk arī sengrieķu retoriskā proza; tās nozīmīgākie pārstāvji ir Līsijs, Dēmostens. Sengrieķu oratori lielākoties rakstīja politiska rakstura runas, kā arī tiesu — aizstāvības un apsūdzības — runas. Retorika kā tāda, protams, pastāvēja jau pirms 5.gs.: par to atrodamas liecības gan sengrieķu vēsturnieku, gan rakstnieku darbos.[5] Retorikas straujākas attīstības cēloņi saistāmi ar sofistu darbību — vairāki sofisti darbojušies arī kā oratori (Gorgijs, Isokrats ) vai arī tiek saistīti ar sofistiem (Antifons).
Googlē tak var atrast !!!
pirms 9 gadiem
500
Frīdrihs Nīče, pirms 9 gadiem :
Paga, tu saprati, ko viņa jautāja? :D