Sarma Sabīne Laicāne, pirms 14 gadiem :

Arī fakts.

Uldis Segliņš, pirms 14 gadiem :

Diemžēl pie mums šie trīs faktori attiecas uz dzīvokli, nevis personu. Manā personīgajā skatījumā tas ir pilnīgs idiotisma kalna gals, ka nopērkot dzīvokli, mantojumā dabū kaut kādus vecus kredītus, parādus un deklarētos iedzīvotājus. Ja kāds ir kādam parādā, tad pats par to atbild, nevis viņa bijušās mantas jaunais īpašnieks. Tāpat deklarēšanās savā būtībā ir paziņošana valstij, kur tevi meklēt un kā ar tevi kontaktēties, nevis kaut kādas pusīpašumtiesības!!!

aina lindemane, pirms 14 gadiem :

Ķīlai un citām parādsaistībām jābūt reģistrētām Zemes grāmatā, sādus datus tur par katru dzīvokli var iegūt kurš katrs,un tas obligāti jādara. Par Zemesgrāmatā nereģistrētām parādsaistībām uz dzīvokli nav viegli iegūt datus,bet slēdzot pirkuma līgumu pie notāra, tekstā jābūt ietvertam, ka uz dzīvokli nav parādsaistību. Pārdevējs ar parakstu to apliecina,un ja būs melojis,pret viņu var vērsties tiesā.

Uldis Segliņš, pirms 14 gadiem :

No manas nelielās pieredzes nekustamos īpašumos, EU valstīs: nekustamais īpašums pieder fiziskai personai, bet tas ir ieķīlāts (nostiprināta hipotēka), lai dabūtu naudu tā pirkšanai, remontam, sadzīves tēriņiem utt. Hipotēka tur nozīmē, ka pārdošanas gadījumā (arī bankrota gadījumā) pirmās hipotēkas turētājs pirmais saņem savu parāda vērtību no iegūtās summas. Ja tev ir bankrots, piemēram un māja tiek pārdota par 70 tūkstošiem, bet hipotēka pirmajai bankai bijusi 40, otrajai bankai 10 (remontam)