Pēc ilga laika beidzot pirmais interesantais jautājums, uz kuru ar prieku atbildēšu, turklāt es pats savulaik par šo interesējos. :) Tātad -
Lai gan tīrs zelts kūst pie 1060°C temperatūras, un parastā tālaika krāsnī knapi bija iespējams sasniegt ~350°C grādus, sākumā liekas neiespējami, ka senajiem Ēģiptiešiem tas būtu izdevies. BET - jāņem vērā, ka Ēģiptieši kausēja salīdzinoši zemas proves zeltu ar lielu procentu piemaisījumu, kura kušanas temparatūra bija stipri zemāka - ap 870°C. Tas tomēr bija stipri vairāk, kā varēja attīstīt parastās krāsnis.
Tā rezultātā Ēģiptiešu inženieri izdomāja speciālas formas metālapstrādes krāsnis, kurās kurināja noteiktās proporcijās samaisītas ogles, kas ļāva iegūt nepieciešamās ~950°C grādu temperatūras, lai izkausētu zelu un ielietu formās.
Tā lūk radās pirmās augstas temperatūras kalves un slavenās Faraonu zelta maskas.
Lai gan tīrs zelts kūst pie 1060°C temperatūras, un parastā tālaika krāsnī knapi bija iespējams sasniegt ~350°C grādus, sākumā liekas neiespējami, ka senajiem Ēģiptiešiem tas būtu izdevies. BET - jāņem vērā, ka Ēģiptieši kausēja salīdzinoši zemas proves zeltu ar lielu procentu piemaisījumu, kura kušanas temparatūra bija stipri zemāka - ap 870°C. Tas tomēr bija stipri vairāk, kā varēja attīstīt parastās krāsnis.
Tā rezultātā Ēģiptiešu inženieri izdomāja speciālas formas metālapstrādes krāsnis, kurās kurināja noteiktās proporcijās samaisītas ogles, kas ļāva iegūt nepieciešamās ~950°C grādu temperatūras, lai izkausētu zelu un ielietu formās.
Tā lūk radās pirmās augstas temperatūras kalves un slavenās Faraonu zelta maskas.
pirms 11 gadiem
Kā ar plēšu lietošanu? Kāds kurināmais - vai no koka iegūtas ogles?
500
RSS barotne
Egils Dālmanis, pirms 11 gadiem :
...bet tagad dažs labs keramiķis izdomā un apdedzina savus māla podue mežmalā vai lauka vidū improvizētā krāsnī :)