http://www.nra.lv/zinas/9381-par-un-ap-vili-laci.htm?act=show_comments&cs=asc
Jau V. Lāča dzīves laikā, bet īpaši pēc viņa aiziešanas, kā arī atmodas gaisotnē daudzi lasītāji vērsās pret autora tiesībām pārveidot savus darbus, izjūtot, runājot profesora Raimonda Brieža vārdiem, "pārveidotās redakcijas kā nodevību pret viņiem (varbūt arī rakstniekam pašam pret sevi vai pret teksta radīšanu kopumā)." (100 gadu kopā ar Vili Lāci. – Rīga, 2005, 54. lpp.). "Sevišķi tas sakāms par Veco jūrnieku ligzdu, kura ne tikai pārvērtās par Zītaru dzimtu, bet arī pazaudēja, piemēram, epizodi par lielinieku varasvīru neģēlīgo izrēķināšanos ar veco kapteini Zītaru un citas vietas, kuras varēja būt nepieņemamas padomju režīmam."
pirms 15 gadiem
Ne jau kāda ārējā cenzūra vainīga - Lācis pats pārstrādāja daudzus savus neatkarīgās Latvijas perioda darbus.
Ne jau aiz brīvas gribas viņš šos savus darbus cenzēja. Dikti jau viņam kārojās tikt elites augšgalā un tad nekas cits neatlika kā kļūt par padomju vadītāju roklaižu. Nedomāju, ka autors uzrakstot kādu darbu, pats pēc brīvas gribas šo darbu tik ļoti izmainīs.
500
Aija Dobroviča, pirms 15 gadiem :
Liels paldies. Par izsmeļošo atbildi. Vismaz ar veco Zītaru tiku skaidrībā, bet jautājums paliek atklāts, kas notika ar pārējiem ģimenes locekļiem. Kārli, Jāni, Elzu u.t.t. Acīm redzot, ka Padomju cenzūrai neiepatikās stāsta nobeigums un tādēļ, tas tika nogriezts kā ar nazi.Kaut gan V. Lācis, pats savas dzīves laikā, bija diezgan cienījama persona padomju aparātā.