Speciāls Vecgada ēdiens ir tā saucamā mēmā putra - putra ar labi daudz sāls, ko vāra deviņi cilvēki , kas katrs strādā ar trim pirkstiem: skalda malku, plēš skalus, kurina uguni, ielej katlā ūdeni, ieber miltus, pieber sāli utt. To visu dara klusēdami un vienu domu domādami. Šādai putrai ir nozīme Jaungada zīlniecībā. Ja meita (puisis) pirms gulētiešanas saēdas mēmo putru, tad jāuzmana, kurš puisis (meita) sapnī dos dzert. Tas (tā) tad arī būs līgavainis (līgava).
Vecgada vakars un Jaungads ir īstā reize, lai izdibinātu kāds būs nākamais gads. Vēl šobaltdien ir zināma laimes liešana no alvas vai svina. Mūsu laikos laimes liešanai tiek izmantots arī kausēts parafīns.
Tāpat, ne visai senas ir izdarības ar gredzenu: cik reizes gredzens ieskandinās glāzi, pēc tik gadiem gaidāmas laulības.
Vecāki zīlēšanas paņēmieni ir: stāvot ar muguru, pār plecu mest zābaku pret durvīm. Ja zābaka purngals vērsts uz durvju pusi, tad nākamā gada laikā gaidāma laulība. Pretēji - ja purngals vē
pirms 14 gadiem
500