Saturs aptuveni tāds:
Es braucu ar kaut kādu baltu limuzīnu pa milzīgu šrotu, kurā ir ahūni kalni ar auto rezerves daļām. Es apstājos, attaisu durvis un sāku tās rezerves daļas krāmēt limuzīnā, bet tad pēkšņi pie sevis nodomāju «nafig es to daru, ja tas tāpat ir tikai sapnis un tad, kad es pamodīšos, man tā visa tāpat nebūs?»
Nu tas bija vienīgais tāds gadījums dzīvē, kad es tiešām apzinājos, ka sapņoju. Kaut gan citiem tā ir ļoti, ļoti bieži.
pirms 13 gadiem
Nezinu kā tev, bet sajūta pēc tam bija neaprakstāma. Atšķirībā no realitātes sapnī var lidot vai braukt ar baltu limuzīnu (: Iespējas ir atkarīgas iztēles..!
Lūdzu palīdziet tam visam noformulēt sakarīgu tēmu ZPD (zinātniski pētnieciskajam darbam)..!
Būšu priecīgs, ja padalīsieties savā pieredzē..!
Par sajūtām gan neatceros... Tas bija ļoti sen un es biju ļoti mazs.
Kā noformulēt virsrakstu droši vien ir atkarīgs no tā, ko tu konkrēti apraksti tai ZPD. Ja tu pēti kaut kādu ietekmi uz psihi, tad var saukt «Sapņu ieteikme uz cilvēku psihi» un tādā garā. Gan jau tu taisies rakstīt par kaut ko smalkāku, kā tikai par sapņiem vispārīgi. Kaut ko konkrētu gan jau, ka tu pēti.
Ok, es esmu iedzēris tagad šā vai tā. Nevarēšu palīdzēt šodien. :)
500
RSS barotne
Lācis, pirms 13 gadiem :
Es apstājos, attaisu durvis un sāku tās rezerves daļas krāmēt limuzīnā... Nu vecīt, ko tādu nenākas bieži dzirdēt..! (:
Kad es apzinājos to, ka atrodos sapnī, paspēru dažus soļus un apkārtne pamazām sāka satumst. Pamazām sāku sajust īsto realitāti. Tas viss vilkās, kādas 10 sekundes līdz pilnībā atrados šajā pasaulē. Tas nav tā kā parasti pamostoties no miega. Sanāk ka pie apziņas biju aptuveni 30 sek sapnī + tās 10 miglainās sekundes pamostoties, ja to vispār var nosaukt par pamošanos.