pirms 15 gadiem
nezinu gan, ko precīzi teikt, bet man tomēr šādi pasākumi asociējas ar patiesām jūtām. mums laikam bija tik laba skola, ka nebija jāliekuļo un viena otra meitene pa īsto krita vadībai ap kaklu un tad kopā raudāja. un nevienam tas smieklīgi nelikās. pat man ne, lai arī esmu pret tādām publiskām jūtām.
Visupirms izlaidums bērnudārzā un tad panesās - pamatskola, vidusskola, augstskola, skolotājas sapucējušās kā ielenes, skolotāji sadzērušies un laimīgi. Kā man riebj tie pasākumi ar ļaudīm, kurus satiksi tikai kursa tusiņos vecus un krunkainus pēc divdesmit gadiem, lai parādītu, ka ar tevi nav tik sūdīgi, kā šamie iedomājās.
jā, tas gan - es jau tgd, tā teikt, saceru stāstāmo - izdomāju krutāku darba vietu, lielāku algu, pilnīgu laimes sajūtu! =) bet tai vecumā, kad beidz videni (jo augstskolas izlaidumam, manuprāt, vnk vairs nav jēgas! - tur ir nulle procentu emociju klāt, izņemot prieku par diplomu), emocijām vēl vajadzētu būt īstām. ir taču jaunības maksimālisms, ļubestība, traki tusiņi, kas viss vairāk vai mazāk saistās ar skolu! un IR FORŠI.
Nezinu, cik tev gadu, bet vai daudzus atceries no pamatskolas, videnes, augstskolas. Man vairāk kopēja ar otrās klases biedriem.
šai atbildei patiesībā vairs nav nozīmes, tomēr pateikšu, ka gadu man nav daudz. augstskolu beidzu tik nesen, ka neko neesmu aizmirsusi, videni arī atceros. Gan no vienas, gan otras man ir pa diviem ļoti labiem draugiem. pārējos, visticamāk, satikšu krunkainus pēc 20gadiem. =) man sanācis tā, ka vismazāk kopīga ar pamatskolu, jo laukos pamatenē, ja esi tāds visās nozīmēs padīvaināks, ir diezgan grūta dzīve. cilvēki neatļaujas būt brīvi un ir garlaicīgi.
500
Priekšnieks, pirms 15 gadiem :
perfekti! Mammas raudās un skolotājas būs ekstāzē.