pirms 15 gadiem
un cilvēks...neviens jau speciāli neuzprasās uz tādu jautājumu. Ja ir saskarsme ar bērniem, tad noteikti zināsi, ka "kāpēcīša" periodā prasa visu un visur...
Tieši tā - bērni jautā un skatās, kā tu viņiem atbildi. Ja pasaki - nomira - viņiem pietiek. Nomira ir labs vārds. Man brālēnam nomira tētis - neviens neraudāja. Tas bija Latgalē. Tēvam bija ap devindesmit, viņš bija divdesmit gadus dzīvojis mežā, kā mežabrālis, pēcāk kļuva par bitenieku, izaudzināja divus burvīgus bērnus, sievulis nomira, kad bērni vēl bija mazi. Un bēres bija godam - kaps bija godam, aizlūgums bija godam - nebija par ko raudāt - pēdējā gaitā pavadīja vīru, kura mūžs bija godam
jums te laikam nevienam nav beernu, jo brutaali pateikt beernam: nomira - nav un nebuus, vareetu tikai pilniigs /atvainojie/ idots.
atceros kaa mamma pasniedza mazajai maasai, to, ka oma ir mirusi.
- vinja nomira, un ir debesiis, kad tu izaugsi, reiz pienaaks diena, kad arii tu buusi debesiis. un to kad, to neveins nezin. /tur visu vajag pushkjot un paarpushkjot, tikai ar praatu/
veelaak, kad beerns izaug, tad jau vinjsh uzzin kas ir naave no tv utt, atd jau nekas vairs nav jaastaasta
500
Ja nomiris civēks...
— Iveta, pirms 15 gadiem