Mīlestība-ļoti stipras, nesavtīgas (beznosacījumu)jūtas. Tāpēc cilvēki tās redz skaistas- dzejo, apdzied, ekranizē utt.
pirms 14 gadiem
Pēdējais teikums atbildē arī novelk šo vienādības zīmi. Neapzināti mēs Mīlestību uzskatam par dievieti vai elku. Nu bet kalpošana elkiem visādā ziņā arī ir pašnāvība, jeb sevis iznīcināšana
Īstenībā jau Valdim var piekrist tikai daļēji! Pirmkārt visskaistāko mīlestības,romantisko dzeju un stāstus ir sarakstījuši cilvēki, kas mīlestību ir pazaudējuši nevis tie,kas ir līdz ausīm iemīlējušies un kam "jūra ir līdz ceļiem".Savukārt pašnāvības lielākoties notiek afekta stāvoklī -alkohola, narkotiku iedarbībā- un cilvēks nemaz tā īsti nav vēlējies izdarīt pašnāvību, taču nav laikus izglābts un tas viņiem ir izdevies! Gan cilvēkos, gan dzīvniekos ir ieprogrammēts pašsaglabāšanās instinkts!
Unknown gan ir izteicies ļoti filosofiskās kategorijās. Izklausās jau ļoti prozaiski un liek aizdomāties, taču filosofiskais nevienmēr ir loģisks un saprotams. Mēs taču nemīlam kāadu mīlestības dēļ, tie kas tik ļoti uzsver, ka tā ir mīlestība un ko viņi ziedo un kāa mīl un kā ziedojās cita cilvēka labā, tie īstenībā nemaz neprot mīlēt un mīl tikai paši sevi... Stiprākā mīlestība jau naav ugunīgas un kaisles pilnas jūtas, bet gan ilgstoša un laimīga dzīve blakus viens otram saskaņā un sapratnē.
Piekrītu, Aivi, bet, katrā ziņā nebūtu jāvienādina jūtas ar dzīvības atņemšanu. Piemēram, doties un krist karā par Tēviju es nesauktu par pašnāvību.
Protams, ka nav. Suicīda uzvedība nav dabiska nedz dzīvniekiem, nedz cilvēkiem. Kā jau iepriekš rakstīju, tas parasti notiek afekta stāvoklī, kad cilvēks ir intoksikācijas iespaidā vai arī ar personām, kuras cieš no garīgām slimībām un ar mīlestību tam noteikti nav nekāda sakara.
Krišana karā par Tēviju arī nav pašnāvība un 99 gadījumos no 100 došanās karā nav cilvēka brīva izvēle, bet gan pienākums, kuru tam uzspiež valsts. Par varoņiem cilvēkus padara nākamās paaudzes...
Protams, ka nav. Suicīda uzvedība nav dabiska nedz dzīvniekiem, nedz cilvēkiem. Kā jau iepriekš rakstīju, tas parasti notiek afekta stāvoklī, kad cilvēks ir intoksikācijas iespaidā vai arī ar personām, kuras cieš no garīgām slimībām un ar mīlestību tam noteikti nav nekāda sakara.
Krišana karā par Tēviju arī nav pašnāvība un 99 gadījumos no 100 došanās karā nav cilvēka brīva izvēle, bet gan pienākums, kuru tam uzspiež valsts. Par varoņiem cilvēkus padara nākamās paaudzes...
"tie īstenībā nemaz neprot mīlēt un mīl tikai paši sevi" drusku kaut kas neštimmējas. Ja jau nemāk mīlēt, tad nemāk mīlēt arī sevi.
Un filozofija ne jau vienmēr ir saprotama. Bet loģika dzīvē ir visur.
500
RSS barotne
unknown (Google), pirms 14 gadiem :
Bet ja Pašnāvību nodefinē drusku savādāk?...