2. Diska defragmentēšana sakārto failus, lai tie nav sadalīti daļās pa disku - ātrāk tos lasīt varēs. Ir arī tādas failu sistēmas, kurām nav šī slimība un nav nepieciešama defragmentēšana.
3. Atkarībā no failu sistēmas - spriežot no tavas starp rindām paustās informācijas, tā tev arī notiek.
4. Defragmentējot faili tiek salikti kopā un kādā noteiktā secībā, bet tas tikai viegli samazina iespēju atgūt izdzēstos failus. Pirmkārt, sektora garumam pārsniedzot faila garumu, tā brīvo vietu neviens nepārraksta. Rezultāts ir katram failam galā ir pārpalikums no kāda veca faila, ko it kā neredz un pat brīvajai vietai nepieskaita, bet var izvilkt itin viegli. Otrkārt di
pirms 14 gadiem
mmas un nopietnu hardwari, kurā pārceļ pašu fizisko, apaļo disku. Cik kādam būs interese un nauda to darīt atkarīgs no taviem failiem, bet pusaudžu puikas šredera izdzēsto nedabūs ārā. Specdienesti ar pietiekošu motivāciju gan to var izdarīt.
Plus vēl par to analogo magnētismu - jauns magnētisms (pie ierakstīšanas) pārklājas vecajam pāri un nevis aizstāj to, bet summējas. Līdz ar to, ja informāciju nolasa ar krietni smalkāku galviņu, var šos pārklājumus atdalīt vienu no otra un tādā veidā arī izvilkt veco informāciju. Tas tāpat kā zīmēšanas programmā tu varētu nevis kā ar guašu pāri vecajam, bet kā ar puscaurspīdīgu plīvuru klāj tik pāri vecajam un vēlāk var redzēt, kur krāsas summējušās un atdalīt plīvurus vienu no otra.
500
RSS barotne
Uldis Segliņš, pirms 14 gadiem :
skā liktā informācija glabājas analogā veidā, bet izskatās, ka digitālā. Vieglāk saprotamā veidā pārrakstot vecajam failam pāri, netrāpa precīzi tieši turpat un tieši tik pat spēcīgi, kā iepriekš, kas nozīmē, ja galviņu pārvieto ne pa celiņiem, bet pa vidu, var izvilkt pat desmit reizes pārrakstītu informāciju. Ar to daļēji var cīnīties ar dažādiem failu šrederiem. Magnētiskajā diskā reiz ierakstītu informāciju ir gandrīz neiespējami pilnībā izdzēst. Atjaunošana gan prasa laiku, speciālas progra