Pirmais pensiju līmenis – solidārais, kad strādājošie maksā par pensijā esošajiem. I līmeņa uzkrājums ir virtuāls, bet šajā gadījumā mēs apdrošināmies pret ekonomiskajiem riskiem.
II pensiju līmenis – valsts fondētās pensijas un III pensiju līmenis – privātie pensiju fondi. Šajā gadījumā uzkrājums ir reāls un persona apdrošinās pret demogrāfisko risku, t.i., ja gadījumā nākotnē nebūs darbaspēka, kas mums „sametīs” pietiekamā apjomā , lai varētu daudz maz sakarīgi padzīvot.
II un III līmeņa atšķirība tā, ka II līmeņa iemaksu likmi nosaka valsts un šī pensija nav mantojama, savukārt III līmenī darbojas brīvprātības princips un uzkrājumi tiek mantoti.
Tas tāds ļoti primitīvs ieskats Latvijas pensiju sistēmā.
Mans ieteikums „neglabāt visas olas vienā groziņā”.
pirms 15 gadiem
jā, arī tas. taču manuprāt III līmeņa vietā izdevīgāk ir uzkrājošā apdrošināšana ar fiksētu garantēto % likmi. piem., šis:
http://www.parex.lv/lv/private/life_insurance/uzkrajums-plus/
500
Ivars Gurkovskis, pirms 15 gadiem :
vēl tas ka III līmeņa pensiju atšķirībā no valsts pensijas izmaksā jau sasniedzot 55. gadu vecumu.