Populārākā teorija vēsta, ka viduslaiku Francijā punktu skaitīšanai izmantota pulksteņa ciparnīca. Par gūtu punktu spēlētāja rādītājs pavirzīts par ceturtdaļu uz priekšu (15, 30, 45). Kad rādītājs bijis uz 60, piešķirta uzvara. Vēlāk nospriests, ka šāda sistēma pieļauj pārāk lielu veiksmes faktoru, tādēļ pie rezultāta «vienādi» (45:45) jāgūst divi punkti pēc kārtas. Lai paliktu 60 iedaļu robežās, 45 samazināts uz pašreizējo 40, bet par nākamo punktu pie «vienādi» rādītājs pabīdīts uz 50. Ja otrais punkts netiek gūts, rādītājs atgriežas uz 40.
Arī otras teorijas saknes meklējamas Francijā. Punktu skaitīšanas sistēma varētu būt radusies no šajā valstī agrāk populāras spēles jeu de paume, kas uzskatāma par tenisa priekšteci, - rakešu vietā izmantotas rokas. Tradicionāls spēles laukums bijis divreiz 45 pēdu garš. Servētājs pēc pirmajiem diviem punktiem virzījies 15 pēdu tuvāk pretiniekam, bet pēc trešā punkta - 10 pēdu tu
Arī otras teorijas saknes meklējamas Francijā. Punktu skaitīšanas sistēma varētu būt radusies no šajā valstī agrāk populāras spēles jeu de paume, kas uzskatāma par tenisa priekšteci, - rakešu vietā izmantotas rokas. Tradicionāls spēles laukums bijis divreiz 45 pēdu garš. Servētājs pēc pirmajiem diviem punktiem virzījies 15 pēdu tuvāk pretiniekam, bet pēc trešā punkta - 10 pēdu tu
pirms 13 gadiem
RSS barotne
500