Domāju ka visādā ziņā. Esam pieraduši būt apspiesto upuru lomās un tagad kad esam brīvi, joprojām nevaram atbrīvoties no vēlmes palikt šādā pozīcijā, vismaz mentāli. Atrodam attaisnojumus lai tagad paši varētu neko nedarīt, tikai gausties par to kādi mēs esam "nabadziņi" un kā mums liktenis ir gauži nodarījis. Padomju savienības un citu režīmu laikā bija represijas, brīvības apspiešana, diskriminācija, u.t.t. bet viss bija saplānots, sakārtots pa plauktiņiem, bija jāmācās, jāstrādā, u.t.t. Kas notiek tagad? Vecākā paaudze pamazām atdod galus dēļ mazajām pensijām un cenu pieauguma, jaunie nemācās bet nodzeras pa stūriem un notērē sencīšu naudiņu naktsklubos, u.t.t.
pirms 15 gadiem
Izcili teikts! Tiesi manas domas! Nabadzini visi bezdarbnieki, kam mute neieleja darbu..
500
RSS barotne
Oljegs Anonymous, pirms 15 gadiem :
Mums jau zemapziņā ir iepotēts: "Tu nekas neesi, tu neko nevari, tev nekā nav - citi pie tā ir vainīgi."