Gaismas izkliedes parādības spilgti izpaužas atmosfērā.
Raugoties uz debesīm, vienmēr mēs tās redzam citādas. Skaidrā laikā, pusdienlaikā tās ir zilas. Mākoņu klātbūtne debess toņus maina no tumši ziliem līdz mirdzoši sārtiem. Debess krāsa dienā mainās arī atkarībā no augstuma, kādā atrodas novērotājs. Augstu kalnos tā ir intensīvi zila, raugoties no kosmiskā lidaparāta vairākus simtus kilometru augstumā, debess ir melna. Un, ja Zemei vispār nebūtu atmosfēras, debess melna izskatītos vienmēr. To, ka mēs debesis dienā redzam dažādās krāsās, nosaka Saules gaismas izkliede atmosfērā.
Releja izkliedes cēlonis ir ne tikai sīku svešu daļiņu piejaukums atmosfēras gaisā. Releja izkliede notiek arī pavisam tīrā, šķietami homogēnā vidē (arī gaisā). Izrādās, ka tīrs gaiss nemaz nav pilnīgi viendabīgs. To var uzskatīt par homogēnu attālumos, kas lielāki par gaismas viļņa garumu (~10–7 m).
Raugoties uz debesīm, vienmēr mēs tās redzam citādas. Skaidrā laikā, pusdienlaikā tās ir zilas. Mākoņu klātbūtne debess toņus maina no tumši ziliem līdz mirdzoši sārtiem. Debess krāsa dienā mainās arī atkarībā no augstuma, kādā atrodas novērotājs. Augstu kalnos tā ir intensīvi zila, raugoties no kosmiskā lidaparāta vairākus simtus kilometru augstumā, debess ir melna. Un, ja Zemei vispār nebūtu atmosfēras, debess melna izskatītos vienmēr. To, ka mēs debesis dienā redzam dažādās krāsās, nosaka Saules gaismas izkliede atmosfērā.
Releja izkliedes cēlonis ir ne tikai sīku svešu daļiņu piejaukums atmosfēras gaisā. Releja izkliede notiek arī pavisam tīrā, šķietami homogēnā vidē (arī gaisā). Izrādās, ka tīrs gaiss nemaz nav pilnīgi viendabīgs. To var uzskatīt par homogēnu attālumos, kas lielāki par gaismas viļņa garumu (~10–7 m).
pirms 10 gadiem
500