man tā bija vesela tirāde - visu dienu zvanīju mammai, lai pateiktu un nekā nevarēju pateikt. Iesāku teikumu ar "Mamm, zini ko...? ...mums jauns veikals kaimiņos atvēries". Zvanīju tāpēc, ka tīri psiholoģiski jutu - aci pret aci pateikt nevarētu. Tad nu beidzot ap 20 vakarā saņēmos, ATKAL piezvanīju un...atkal sāku to pašu veco dziesmu. Bet, kad viņa jau lika nost klausuli, teicu , ka man būs bēbītis. Un sāku raudāt!!! Bet tad, kad mamma teica, ka iedos man tēti, sāku raudāt vēl trakāk! :D Tētis gan tikai pateica, ka viss ok, ko es raudot un nolika telefonu. Pēc minūtes pārzvanīja un teica, ka es, muļķe tāda, esot viņu par vectētiņu pataisījusi 40 gadu vecumā! (tik jauns jau viņš nav) Un vēl noteica, ka ja nebūšot mazmeita, mājās varot nebraukt :)) Lieki piebilst, ka man ir puika ;)
Nu, kaut kā tā ;)
pirms 15 gadiem
Ziņķārīgā :), pirms 15 gadiem :
Super :)