Viss ir vienkārši, kamēr vien tu šo lietu pārzini. Ja tas, kas jādara, ir kas pavisam jauns, nezināms, nepārzināms, tad nemaz nav vienkārši.
Lai arī man pašai meditācija ir kļuvusi par ļoti vienkāršu un saprotamu lietu, kopumā pieminot meditāciju publikā uzreiz ir tāda dīvaina reakcija. Nav vienkārši saprotams, kas tas ir, ļoti bieži saista to ar kaut kādām sektām. Bet no otras puses – cilvēkiem dikti interesē!
Man pašai liekas (un šajā blogā es stāstu tikai to, kas man liekas patiess, bet protams, patiesība ir subjektīva), ka meditācija nav jau nekāda galīgi ķerot ļautiņu īpatnība. Gluži otrādi, meditācija ir ļoti labs instruments katram cilvēkam. Īpaši vilinoši tas varētu likties mūsdienu stresa pārņemtajiem cilvēkiem, jo meditācija ir vienkārši kolosāls veids, kā nomierināties, pieklusināt uzmācīgas domas, atrast atelpu, arī labs veids kā risināt iekšējās problēmas.
Ja man ir viegli paskaidrot, kāpēc meditācija būtu derīga, tad ļoti, ļoti grūtāk, ka
pirms 12 gadiem
irmām kārtām ir aktīvās meditācijas, tur notiek kaut kāda veida kustēšanās, piemēram deja, kārtīga izdziedāšanās, jā arī tā var tikt saukta par meditāciju. Meditācija var būt rāma sēdēšana un klausīšanās klusumā, sevī, nedomāšana. Meditācija var būt vadīta, tāda, ka kāds saka priekšā, kas jādara, kas jāiztēlojas. Piemēram kāds saka – dziļi ieelpo, pamazām nomierinies un ļauj visām domām aizplūst prom, iztēlojies, ka atrodies kādā drošā un tev mīļā vietā – un tā tik tālāk turpina. Var nopirkt arī šādus diskus, kur ierunātājs tevi vada cauri meditācijas procesam. Meditācija var būt gan pilnīga nedomāšana, prāta atbrīvošana no domām (jā, tas ir iespējams, un tas ir ļoti patīkami, bet nē, tas nav paliekoši, tas prāta spējas tikai uzlabo), gan arī vizualizēšana un iedomāšanās (iedomāties savu ķermeni un tad piepildīt to pilnu ar gaismu un maigu siltumu, redzēt kā visu putekļi, netīrumi un samezglojumi izšķīst šādā gaismā).
Meditācijām var būt dažādi atribūti: īpaši elpošanas veidi, mūzika, mandalas, dažādi simboli, mantras, īpašas kustības vai stāvokļi (arī mudras). Nekas no minētā nav obligāts, taču izmantojot tā var būt ļoti būtiska un svarīga meditācijas sastāvdaļa. Iesākumam iesaku izmantot mūziku. Un arī neieteiktu meditēt uz konkrētu cilvēku fotogrāfijām, arī uz simboliem, bildēm, vai jebko citu, par ko nezināt, ko tas īsti nozīmē, meditēt nevajadzēt.
Vai tagad man vajadzētu nepārtraukti meditēt? Nekādā gadījumā! Neskrieniet pa priekšu! Kas par daudz, tas par skādi, taču 20 minūtes dienā būs pat ļoti veselīgi un derīgi. Taču pārcenšanās var arī nodarīt kaitējumu. Ļoti būtiski ir nepazaudēt saiti ar realitāti un zemi, tāpēc pirms meditācijas būtu vēlams tā kā iezemēties (sajust saiti ar zemi, līdzīgi kā koka saknes iesakņojas zemē), bet pēc meditācijas vienmēr atgriezties pilnībā atpakaļ realitātē, tā ka jūti, redzi un pilnīgi skaidri saproti un apzinies apkārt notiekošo. Ja ir grūtības atgriezties, atkal der iezemēties, var iztēloties kā no muguras noslauka visu lieko, kā arī apēst kādu sīkumu, vai aptaustīt ko ļoti reālu.
Ceru, ka kopumā kļuvu skaidrāks, kas tā tāda meditācija īsti ir. Un noteikti iesaku pamēģināt. Katru dienu 20 minūtes patiesa miera var dot ļoti daudz.
500
RSS barotne
Kristīne Barbare, pirms 12 gadiem :
Ja man ir viegli paskaidrot, kāpēc meditācija būtu derīga, tad ļoti, ļoti grūtāk, kas tad tas īsti ir. (Bet esmu jau trenējusies, piemēram, skaidrojot kas ir meditācija savai omītei ) Īsumā un visprecīzāk sakot – meditācija ir izmainīts apziņas stāvoklis. Steidzīgiem prātiem tā noteikti ir prāta apklusināšana, ieklausīšanās savā iekšējā klusumā. Tas ir arī veids kā analizēt savi un sakārtot savas sajūtas un noslēptās sajūtas risināt. Ja joprojām nav skaidrs, kas tieši meditācija ir, ieteiktu mēģināt saprast pašiem, to izmēģinot. Apsēsties mierīgā vietā un ļaut visām, visām, visām domām aizplūst tālu prom no sevis, sajust mieru sevī un ap sevi, sajust klusumu, ieklausīties klusumā.
Ir daudz ļaužu, kas stāsta kā ir vispareizāk meditēt, bet ir viens joks – nav nekāda viena pareizā veida kā meditēt. Pirmām kārtām katrs cilvēks ir individuāla personība, katram patīk un ir ērtāk pa savam veidam. Nevajag iespiesties rāmīšos ar nosaukumiem “šitā ir pareizi”, pareizi ir tā, kā iekšējā sajūta un intuīcija saka. Turklāt ir ļoti daudz dažādu veidu, tehniku un katrā garīgajā novirzienā meditācijas ir savādākas. Protams ir dažādi noteikumi un ieteikumi, lai meditācija iznāktu pēc iespējas labāka un noderīgāka, arī lai cilvēks neizdara kādas aplamības, kas var atstāt paliekošas sekas.