Ir svarīgi dzirdēt otru cilvēku un vienmēr domāt vai Tu pati esi gatava un gribi darīt to, kas trūkst otram. Bieži apnikums iestājās tad, kad ir sajūta, ka esi strupceļā - tevi nedzird - tas ar ko neesi apmierināts tiek apspiests kādā no veidiem un rezultātā nejūti izaugsmi. Jums vienam ar otru ir jāatver cieņpilnas "pasūdzēšanās" kanāls vienam pret otru. Jāprot runāt neapvainojot un neapvainojoties. Apvainoties vispār ir lieka laika un enerģijas tērēšana - nekam nevajadzīga un rezultātus nenesoša... Bet tā ir cita tēma... Katrs cilvēks zin, kas viņam trūkst, bet bieži baidās pazaudēt to, kas ir un tāpēc nerunā un pat neatzīstās. Ja radīsi sajūtu un apstākļus, kuros varēsiet izrunāties no sirds un tā rezultātā vienoties par rīcībām, kas savukārt uzlabos Jūsu kopdzīves kvalitāti un abi gribēsiet labprātīgi to darīt un no tā gūsiet kaifu, tad šis process nekad neapstāsies un nāksiet ar konfektēm un tēju pie manis :D
pirms 10 gadiem