Bet tam visam pāri pats svarīgākais manuprāt ir kautvai tajās retajās tikšanās reizēs izrunāties ar pašu bērnu un pateikt, ka Tu kā Tēvs viņu joprojām mīli un mīlēsi visu savu mūžu, ka viņš Tev ir pats dārgākais visā pasaulē neatkarīgi no tā, ko mamma un viņas boifrends runā par Tevi. Protams gadījumā, ja tas tā tiešām ir.
pirms 14 gadiem
Tieši tā arī daru, visu kas attiecas uz tikšanos ar bērnu runāju ar viņa māti (ex), jauno džeku vienmēr ignorēju, tieši tā "sveiki" atnākot un "visu labu" aizejot. Esmu ierakstīts dzimšanas apliecībā kā bērna tēvs, bērnam ir mans uzvārds, kuru viņi pat nolēmuši mainīt, lai acīmredzot ieriebtu. Mēs ar bijušo nebijām saistīti juridiski, dzivojām civillaulībā, taču dzimšanas apliecībā ir tas kas ir un uz to ari pastāvu. Ar bērnu vēl nevar neko izrunāties, viņam tikai mazliet pāri 2 gadiņiem.
Liels paldies par sniegtajām atbildēm, uzdodot šo jautājumu, bija galvenais noskaidrot tiesiskos pamatus un katra atbildētāja savu skatījumu uz šo tēmu, tā teikt, skaidrojumu vienkāršiem vārdiem. Kā redzams, tad bērna māte un jaunais rīkojas diametrāli pretēji gan juridiskajiem likumiem, gan cilvēciskajiem likumiem.
Pateicos visiem par veltīto laiku un izsmeļošajām atbildēm.
500
RSS barotne
unknown (Google), pirms 14 gadiem :
man arī šķiet, ka ar to džeku vispār tev nevajag runāt, vai nu ar māti vai pa taisno ar bērnu. ar džeku pieklājīgi - labdien uz redzēšanos un viss.