Ortogrammas metodisko paņēmienu sekmīgi var lietot, ja ir balsta zināšanas par vārda sastāvu: sakni, galotni, priedēkli, vārdu darināšanu un locīšanu, skaņu pārmaiņām. Ortogramma [*] jeb vieta vārdā, kurā burta rakstība ir jāpārbauda, ir
1) vārda beigās, ja tā galotne ir -s, -t, -ties -tu, piem., ra*s – ragi; dar*s – darbi, diktā*s – diktāti, ga* s – gadi, bei*t – beigas, snie*ties – sniegums, lie*tu – liegums, lū*t – lūza, me*s – meži, sve*s – sveši , kaktu*s – kaktusi; Ja darbības vārds pagātnē beidzas ar s, t, d, tad pirms -t rakstāms s, piem., nesa – nest, veda– vest, meta– mest;
2) vārda sākumā, priedēkļa un saknes sadurā: u*-skriet– uz-aust, a*-bildēt – at-lasīt, i*sacīt – iz-aicināt, a*domāt– ap-laistīt;
3) pirms piedēkļa -dam-; au*dams – ausa, lū*dams – lūza; Ja darbības vārds pagātnē beidzas ar z, t, d, pirms –dams rakstāms z, piem., lauza – lauzdams, meta – mezdams, grūda– grūzdams;
4) salikteņos, tā daļu sadurā: pu*diena– puse dienas, se*diena – sestā diena, di*p
1) vārda beigās, ja tā galotne ir -s, -t, -ties -tu, piem., ra*s – ragi; dar*s – darbi, diktā*s – diktāti, ga* s – gadi, bei*t – beigas, snie*ties – sniegums, lie*tu – liegums, lū*t – lūza, me*s – meži, sve*s – sveši , kaktu*s – kaktusi; Ja darbības vārds pagātnē beidzas ar s, t, d, tad pirms -t rakstāms s, piem., nesa – nest, veda– vest, meta– mest;
2) vārda sākumā, priedēkļa un saknes sadurā: u*-skriet– uz-aust, a*-bildēt – at-lasīt, i*sacīt – iz-aicināt, a*domāt– ap-laistīt;
3) pirms piedēkļa -dam-; au*dams – ausa, lū*dams – lūza; Ja darbības vārds pagātnē beidzas ar z, t, d, pirms –dams rakstāms z, piem., lauza – lauzdams, meta – mezdams, grūda– grūzdams;
4) salikteņos, tā daļu sadurā: pu*diena– puse dienas, se*diena – sestā diena, di*p
pirms 15 gadiem
500
RSS barotne
Māris Raugulis, pirms 15 gadiem :
4) salikteņos, tā daļu sadurā: pu*diena– puse dienas, se*diena – sestā diena, di*pa*mit – divi pa desmit;
Ir atsevišķi vārdi, kurus izrunā gandrīz vienādi (ar atšķirīgu intonāciju), bet tie rakstāmi ar k vai g, piem., auksts, augsts. Šeit, tiklīdz jāraksta šis vārds, ortogrammu noskaidro pēc vārda nozīmes: auksts laiks ar k (asociācijas – no aukstumā kratās), augsts kalns (asociācijas ar augšanu, bet ne salšanu). Ir vārdi, kuru rakstība jāiegaumē, piem., istaba, (nav priedēkļa iz-), līksms.
Ortogramma ir vārdos lūzt, milzt ,birzt – nenoteiksmes un tagadnes un šo formu atvasinājumu pareizrakstībā, kad jāizvēlas rakstīt s vai z; šeit var izvēlēties analoģiju ar vārdu nirt, liekot to iederīgā formā vārdu lūzt, milzt, birzt vietā: ja dzirdams s, rakstāmi vārdi ar s, ja tas nav dzirdams, rakstāmi ar z, piem., sāk lūzt (nirt) ledus, ledus lūst (nirst). Šo vārdu pareizrakstību nostiprina gramatikas izpratne par līdzskaņu zudumu un pozicionāliem pārveidojumiem.
http://www.isec.gov.lv/pedagogiem/program/pamskol/prog.shtml?lv1_1_92