- kāpēc pie tādas īpatnības "protams"?
pirms 10 gadiem
Manā skatījumā Windows ar savu naudas piesavināšanās politiku alegoriski ir līdzīgs okupācijai vai militārai aneksijai.
Savukārt, šodien mūsu dienās, valsts, kura savām iestādēm liek to (windows) pirkt man šķiet savai saimniecībai ļaunprātīgi kaitnieciska
Ta ne nu liek, ne kā. Divi galvenie faktori - darbinieku slinkums, neizglītotība un Linux nespēja pilnvērtīgi nodrošināt darbu ar nepieciešamo programmatūru.
Autors ar savu "protams" ir spilgts piemērs
bieži pielietots un tikpat neizprotams arguments:
= darbinieku slinkums, neizglītotība
Kādas, nez, papildu zinības būtu vajadzīgas valsts ierindas darbiniekam, kurš ir lietojis vismaz draugiem.lv, tviteri vai/un sūtījis telefonā 'īsziņas, lai pārietu, teiksim, uz Ubuntu?
Jā un kuras gan ir tās nepārrakstāmās tabulas, kas nekad neies uz Linux?
Par to naudu katru gadu varētu nopirkt pa vilcienam vai Rēzeknē ievilkt tramvaju, nemaz nerunājot par programmu adaptāciju.
P.S. interesanti, kā tās valstis, kuras apspiež sevī prieku maksāt lieku Microsoft`tam, kā tās tiek galā ar tām tabulām?
Par kādu naudu? Pat par praktiski vienīgo daudzmaz plašo projektu kurā 10 gadu (!) laikā tika pāriets uz Linux ne visi raksta par ietaupījumu
http://www.geek.com/news/munich-linux-migration-hits-serious-snags-555131/
It has also been revealed that the Open Source software bid was actually 51% more expensive than the proposal made by Microsoft
Tēma bezcerīga, jo vairāk reliģioza, nekā praktiska
raksts ir par to kā čalis sūsktas par 14kg datoru pārinstalēšanu un jau, mūsu sarunā pieminēto, mega apmācības mega tēriņiem - pēc būtības tradicionālais kuslums, iebraukto sliežu sindroms tipa - slinkums ievilkt mājās ūdensvadu pierastāk nēsāt ar spaiņiem.
Tādi paši reliģiozie kā tu ;)
Fakts ir tāds, ka no lielākā daļa no daudzajiem mēģinājumiem tajā "valstis, kuras apspiež sevī prieku" ir izgāzušies. Vīnē, piemēram
Un par "likšanu pirkt":
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/4536.html
02/12/2009 10:55
Atvērtā pirmkoda programmatūru (APP) var izmantot mācību procesā izglītības iestādēs, tajā skaitā, lai izpildītu visas mācību priekšmetu „Informātika” un „Programmēšanas pamati” standartu prasības – tāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares ekspertu darba grupas galvenais secinājums.
..
IZM jau iepriekš norādījusi, ka pašvaldībām, kā izglītības iestāžu dibinātājām, ir pienākums nodrošināt izglītības iestāžu materiālo un tehnisko bāzi, tajā skaitā programmatūru, lai īstenotu mācību procesu. Pašvaldībām ir brīva izvēle pieņemt lēmumu par to, kādu programmatūru lietot mācību procesa un izglītības pārvaldības nodrošināšanai.
Ministru kabineta noteikumi nosaka valsts standartu un mācību priekšmetu standartu, kas nosaka skolēnam apgūstamās zināšanas un prasmes, bet tie nekādi neierobežo pašvaldības, skolas vai pedagoga izvēli, kādu programmatūru izmantot standarta prasību apguvei.
samērā sen izskatas, ka akurāt Microsoftistiem sāk parādīties agnostiķu īpatnības.
Neaizstāvu Linuksu kā tādu, vnk esmu pret amorālo OS monopolizāciju un viņu slaukšanas tehnoloģiju
(ar šādu pamatojumu šodien ir kaut kas labāks par Linuksu?).
Tak ne pirmo reizi šāda tēma tiek apspriesta.
Arī Latvijā jau pirms gadiem desmit ko mēģināja darīt, pat savu distributīvu (ne Austrumi) pielāgoja.
Nav viss tik vienkārši. Tiklīdz kas reāls un drusku sarežgītāks jādara izrādās ka speciālistu dabūt var, bet maksā par kārtu vairāk utt. utjp.
Tas nebūt nenozīmē ka esmu Windows piekritējs un Unixveidīgo nīdējs.
daļa no ... mēģinājumiem tajā ... ir izgāzušies. Vīnē, piemēram
-----
ar ļoti daudzām, šodien pašsaprotamām, lietām sākumā ir gājis pret straumi;
Un vienmēr, visur, kad tiek apdraudēta peļņa virs 100% ir gandrīz neiespējami cīnīties. Tas ir ar visu.
nu pirms gadiem desmit - tad šī alternatīva bij pajēla šōdien ir 2014.
Bet fascinē, ka ļaudis ir bijuši vienoti un to tomērt ir izveidojuši un tas lieliski darbojas
Lielajam vairumam valsts iestāžu darbinieku, tāpat kā skolu IT darboņiem nav nepieciešamības pēc speciālām programmām un ar veselu kaudzi nekam nepielāgotu distributīvu mierīgi varētu dzīvot.
Ir, protams situācijas, kurās ir noteiktas vajadzības, kas tikai uz Windows iespējamas, vai izmaksātu lielas summas pielāgot Linuxam. Bet šīs nav procentuāli ļoti daudz.
Administrēšana jau ir cits jautājums, kas var gan radīt grūtības - atkarībā no tīkla sarežģītības. Linux IT speciālists ir dārgāks kā Win.
Visas izgāšanās būtu jāanalizē detalizēti, nevar visu vainu banāli novelt uz Linux. Varbūt neprašas pie vadības bija, varbūt naudu ne tur ieguldīja (pie mums tā diez notiek?), varbūt visas prasības laikā neizpētīja, vai neizmantoja visas iespējas, neatrada alternatīvus risinājumus. Uttutjp.
Precīzi, Uldi.
Bez šaubām, neiebilstu, - iespējams, pastāv kādas specifiskas lietas, kuras vieglāk realizēt Windows vidē, akurāt, kā, piemēram, izdevniecība pārsvarā notiek Mac vidē. Un tas ir draudzīgi.
Runa ir par to miljonu valsts, vnk uzņēmumu vai privātpersonu datoru, kuros pamatā, maksimums, jāizraksta pavadzīme, jāuzdrukā līgums, vēstule, un brīvā brīdī jāpalasa ziņas vai pļāpas.
Un par to kā no šiem datoriem kopumā legāli (labprātīgi) tiek slauktas mežonīgi amorālas summas.
Par to, ka tik mežonīgai peļņai nav šķēršļu – tā ir neapturama;
Argumenti par lietotāju grūtībām pāriet uz citu vidi ir smieklīgi vai, kā tajā 51% piemērā, ir balstīti vēlmē par valsts naudu sarīkot mega (piem. Ubuntu) apmācības kursus lai noslauktu valsti un pēcāk varētu vaimanāt par izmaksām.
Laikmetā, kad zīdaiņi lietot planšetes/datorus iemācas ātrāk nekā runāt un iet uz podiņa, runāt par mentālām grūtībām lietot dažādas OS platformas - nu nav nopietni (un atrodiet kādu vecākas paaudzes cilvi, kurš zinādams kā lieto Windows apjuktu un nespētu lietot, piemēram, to pašu, par brīvu iegūstamo Ubuntu).
Izskatās ka tu nekad to Linux pats/i neesi lietojis un arī tās vajadzības vispār nepārzini :)
Parastās lietotāja vajadzībās primāras ir daudz nopietnākas lietas kā līgumu drukāšana vai citas blēņas. Savukārt no tām kaut vai prāvāku flash spēlīšu trenkāšana uz Linux vismaz pirms gada bija praktiski neiespējama. Bez tam privātpersonas nekad nekādas šausmīgās summas par to maksājušas nav.
Vēl par tām šausmīgajām summām - cik tavuprāt tad gadā izmaksā, piemēram mācību iestādei, Windows OS + Office Professional lietošana?
500
Uldis Segliņš, pirms 10 gadiem :
Diemžēl pie mums ar Linuxu daudzi saprot tos brīnumus, kas ir uz datoriem uzlikti, lai pārdotu bez OS. EU neatļauj vairs bez OS pārdot, tad nu saliek kaut ko, kas ir Linux, bet reāli nav lietojams. Ja pārdevēji saprastu, ka šādi var arī pievienoto vērtību pielikt, tad naski vien sāktu normālu Linuxu likt virsū. Kādi pāris vien ir redzēti, kas tā dara. Vairumam kaut kas briesmīgs, aizvēsturisks, bez grafiskās vides, ar vēl pusinstalētu XFree86, kas nav palaižams utt.
Tad nu cilvēks saka protams,